Kādas lietas bērni nepiedod vecākiem pat tad, kad viņi ir pieauguši

Vecāku un bērnu attiecību problēmas vienmēr būs aktuāla problēma, ja ģimenes sistēmā visu laiku tiek pārkāptas robežas. Tāpēc par šo tēmu varētu diskutēt mūžīgi. Varbūt tāpēc šī tēma atkal un atkal aktualizējas. 

Bieži vien vecāki aptver daudzas lietas tikai tad, kad bērns jau ir pieaudzis, bet ir jau par vēlu. Ir tādi, kuri spēj piedot, bet ir tādi bērni, kuriem piedošanas ceļš var būt daudz grūtāks un ilgāks, turklāt nu jau dzīvē ejot pašam savu ceļu. Kādas ir viesbiežākās lietas, kuras bērni nepiedod saviem vecākiem pat būdami pieauguši?

Ir sāpīgi, ja vecāki neiegulda bērnā, lai attīstītu viņa talantus un dzīves kvalitāti. Ja es atskatos uz savu pagātni, tad tagad saprotu, ka mani vecāki lieliski tika ar šo uzdevumu galā, lai arī viņiem bija maz naudas. Minēšu dažus piemērus.

Runa ir par iekļaušanos citu bērnu lokā – ja visiem bērniem ir velosipēds, tad bērnam tas kļūst par sāpīgo klupšanas akmeni, jo viņu var izslēgt no draugu loka. Tāpēc viņam rodas stress un bērnam iekļaušanās ir ārkārtīgi svarīga.

Protams, pieaugušajam tas var likties absurdi, bet starp bērniem valda citi likumi. Es atceros, ka manā bērnībā katram bija Nokia tālrunis, kabeļtelevīzija, velosipēds un dators. Un, lai cik skarbi tas nebūtu, no draugu loka tika izslēgti bērni, kuriem šādas materiālās lietas nebija.

Lasi arī: Valsts policija MEKLĒ attēlā redzamo jauno māmiņu ar meitiņu!!!

Ko vēl bērni nepiedod? Pārmērīgu kontroli. Viņi var piedot, ka piespiedāt viņus kaut kur aiziet, piespiedāt mācīties klavieres. Bet viņi nepiedos, ja neļāvāt rotaļāties ar citiem bērniem, ja nelaidāt pastaigāties. Viņi nevar piedot, ja visu bērna dzīves kontrole ir vecāku rokās. Tas traucē socializācijas procesam un tam, ka bērns veidojas kā personība.

Bieži vien vecāki ir pārāk apsēsti ar bērnu dzīvēm. Tas kļūst par sava veida ambīcijām, kuras pašam nav izdevies piepildīt. Tāpēc bērnam ir jāļauj dzīvot, jāļauj iet savs ceļš, lai viņš nonāktu pie tā, ko viņš patiešām vēlas darīt.